Kā apzinātība darbojas profesionālajā dzīvē?
Apzinātība ir pievēršanās pašreizējam brīdim ar pilnīgu uzmanību un bez vērtēšanas. Tā ietver pilnīgu klātbūtni, apzinoties savas domas, sajūtas un apkārtni, vienlaikus saglabājot atvērtu un neitrālu attieksmi. Tas nozīmē koncentrēšanos uz "šeit un tagad", neatkarīgi no tā, vai piedalāmies sanāksmē vai rakstām e-pastu.
Apzinātība iegūst arvien lielāku nozīmi ne tikai personīgajās dzīves sfērās, bet arī darba vietās, jo tā spēj uzlabot produktivitāti, labklājību un emocionālo izturību.
Darba vidē neizbēgama šķiet vairāku darbu darīšana paralēli jeb "multi-tasking", kas rada papildu kognitīvo noslodzi. Nemitīgi notiek uzmanības pārslēgšana no viena uzdevuma uz otru, samazinot koncentrēšanās spēju. Pētījums, ko veica Stenfordas Universitātes psihologi (2009), atklāja, ka tikai aptuveni 2,4% cilvēku ir tiešām efektīvi, veicot "multi-tasking". Pārējos gadījumos saskaramies ar negatīvām ilgtermiņa sekām kā augstāks stresa līmenis, zemāka produktivitāte un pat augstāka impulsivitāte.
Lai cik apņēmīgi mēs būtu, steidzamā ikdiena tik un tā spēj atraut no konkrētā uzdevuma. Te lieliski noder apzinātības prasmes, palīdzot atgriezt savu fokusu atpakaļ uz darāmo uzdevumu.
Pētījumi konsekventi apstiprina apzinātības pozitīvo ietekmi uz darba vidi:
- Harvardas Medicīnas skolas 2011. gada pētījumā tika konstatēts, ka astoņu nedēļu apzinātības treniņš samazināja dalībnieku stresa līmeni par 40% un uzlaboja darba produktivitāti par 20%.
- Žurnālā "Journal of Management" publicētā metaanalīze (2016) parādīja, ka darbinieki, kuri praktizē apzinātību, ziņo par labāku koncentrēšanos un stabilāku emociju regulēšanu.
Apzinātība veicina arī lielāku iesaisti darbā, radošumu un problēmu risināšanas prasmes. Turklāt tā var uzlabot arī attiecības ar kolēģiem, veicinot empātiju un komunikāciju.
Kā apzinātība ietekmē smadzenes?
Apzinātība darbojas, jo tā palielina aktivitāti tajos smadzeņu reģionos, kas ir iesaistīti stresa regulēšanā, un samazina aktivitāti reģionos, kas saistīti ar mūsu smadzeņu trauksmes sistēmu, piemēram, amigdalā.
Tas ļauj mums uztvert ikdienas stresu mierīgāk un reaģēt pārdomāti, nevis impulsīvi. Rezultātā varam skaidrāk komunicēt, konstruktīvāk rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus.
Lai ieviestu apzinātību profesionālajā ikdienā, izmantojiet šos soļus:
- Veiciet apzinātas pauzes – veltiet dažas minūtes darba dienā, lai koncentrētos uz elpošanu vai apkārtējo vidi. Piemēram, pēc intensīvas sanāksmes, veltiet 2 minūtes klusai elpošanai, lai atjaunotu koncentrēšanās spējas.
- Praktizējiet aktīvo klausīšanos – apzināti piedalieties sarunās, pilnībā pievēršot uzmanību runātājam. Kad kolēģis dalās ar idejām, atturieties no viedtālruņa pārbaudīšanas vai e-pastu lasīšanas.
- Ēdiet apzināti – ēdot pusdienas, koncentrējieties tikai uz ēdienu, izmēģinot apzinātas ēšanas praksi. Pamaniet ēdiena garšu, smaržu un tekstūru, nevis skatieties ekrānā.
- Nosakiet skaidrus mērķus – pirms uzsākt kādu uzdevumu, veltiet brīdi, lai noteiktu skaidru mērķi tam, ko vēlaties sasniegt, un palieciet klātesoši, strādājot pie tā. Uzrakstiet vienu galveno uzdevumu, ko veiksiet nākamajā stundā.
Ieviešot apzinātību profesionālajā ikdienā, iespējams samazināt stresu, uzlabot sniegumu un veicināt veselīgāku darba kultūru. Sāciet ar mazām darbībām, ievērojiet konsekvenci un vērojiet, kas vēl kļūst iespējams!