LAT
Kā izmantot un veicināt mācīšanās kultūru?
Mūsdienu ātri progresējošā vidē mācīšanās un sevis pilnveidošana var tikt uzskatīta par neatņemamu sastāvdaļu un atslēgelementu panākumu gūšanai. Taču bieži pastāv dažādi šķēršļi, pieņēmumi un mīti, ar ko saskaramies, domājot par savu personīgo un profesionālo attīstību.
Šajā rakstā apkopotas svarīgākās atziņas, kā gūt maksimālu labumu no apzinātas mācīšanās pieredzes un izmantot savu potenciālu pilnvērtīgi.*
1. Mēs iemācāmies mācīties, nevis piedzimstam ar nemainīgām dotībām.
- konkrēti mērķi, plāns un soļi to sasniegšanai, kas ļauj koncentrēties uz vēlamo, nenovirzīties no kursa un vieglāk tikt galā ar emocijām procesā.
- refleksija un laiks pārdomām par to, kā mēs mācāmies. Padziļinātai mācīšanās pieredzei nepietiek ar lekcijas vai semināra apmeklēšanu, tā prasa iegūto zināšanu pielietošanu praksē, laiku pārdomām un izpratni, vai un kā mēs saprotam to, ko mācāmies.
- laika ieplānošana un darīšana. Lai iemācītos un gūtu pieredzi, ir ar kaut ko jāsāk, pat, ja pirmie soļi izskatās pavisam niecīgi, tas ir ceļš uz priekšu.
2. Mūsu domāšanas modelis un dominējošā attieksme ietekmē mūsu sniegumu un mācīšanās rezultātus.
3. Personiskās īpašības un cilvēciskās kvalitātes iet roku rokā ar domāšanas modeli un arī tās var tikt attīstītas, lai atbalstītu personīgo un profesionālo izaugsmi.
Mūsu iekšējie pasaules uztveres modeļi, kas ietekmē attīstību:
- apzinātība - mūsu spēja atklāti novērot un saprast savas domas, piefiksēt emocijas un analizēt savu iekšējo dialogu, sākot ar to, ka piefiksējam esošās domas un ierobežojošos uzskatu modeļus un apšaubām tos - "Vai tas tā patiešām ir?", "Kādi ir pierādījumi?". Tālāk jau var pievērst uzmanību šo modeļu pārveidošanai un rīcības soļiem.
- zinātkāre un motivācija - daudz pētīts aspekts, kas ļoti ietekmē ikvienu mūsu darbību, tāpēc īpaši būtiski saglabāt neviltotu bērna interesi par lietām un to dziļāku nozīmi. Nevis pretoties pārmaiņām, bet gan pajautāt sev - "Kas ir labākais, ko no tā varu iegūt?".
- ievainojamība - mēs visi vēlamies izskatīties labi citu acīs, rādīt savus panākumus un lepoties, cik labi izdodas paveikt konkrēto darbu, taču tas reti ir savienojams ar mācīšanos. Ir sev godīgi jāatzīst, ka uzsākot ko jaunu, uzreiz var neizdoties un ir normāli būt iesācēja līmenī. Jāizdzīvo visi mācīšanās posmi (nekompetence, kompetence, meistarība), kas mijas viens ar otru un, nonākot meistarības komforta zonā, būt gana drosmīgiem, lai mestos jaunos izaicinājumos.
4. Pārmaiņas var nebūt redzamas uzreiz un tās var novērot ilgākā laika periodā, tāpēc svarīgi apbruņoties ar pacietību.
5. Atbalsta izmantošana paātrina mācīšanos.
Lai gan atbildība par mācīšanos ir mūsu pašu rokās, bieži nenovērtējam resursus, ko var sniegt apkārtējie cilvēki. Parasti ar mācīšanos saprotam izglītības iestādes, dārgus kursus vai online apmācības, taču tas var būt tik vienkārši kā kolēģa vērošana un mācīšanās no piemēra. Kāds, kuram ir lielāka pieredze, dalās savās zināšanās vai sniedz atgriezenisko saiti.
*Iedvesmai izmantots Harvard Business Review speciālizdevums "How to Learn Faster and Better".